Priecīgus , svētīgus Ziemassvētkus draugi!

Priecīgus Ziemassvētkus visiem, kas slēpo!

Ir tālais 1968. gada decembris. Pretēji zaļo siltumglobālistu nostājai arī toreiz Rīgā decembrī lija gluži tāpat kā tagad. Un arī toreiz, gluži tāpat kā tagad, Ziemassvētkos Gaiziņkalnā sniga.

Tanī laikā daudzus gadus pēc kārtas starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu notika Gaiziņkalna balvas izcīņa biatlonā. Parasti Gaiziņā ieradāmies ap Ziemassvētkiem, pārbraucot mājās no sezonas pirmajiem vissavienības mačiem un treniņnometnēm sniegotajās Krievijas ārēs. Bija patīkami atkal sarunāties tikai latviešu valodā, baudīt pierasto pārtiku un jautri nosvinēt Ziemassvētkus draugu pulkā.

Bieži eglīti pušķojām turpat mežā. Dažreiz to tomēr gribējās pārnest mājās uz veco Gaiziņkalna skolu, kuras internātā parasti dzīvojām. Te mēs paši skaldījām malku un kurinājām krāsnis. Malkas šķūnī bija vairāki cirvji. Dodoties pēc eglītes, vajadzēja paņemt līdzi cirvi, taču tobrīd šķūnī to nebija. Kā vēlāk noskaidrojās mūsu komandas biedrs Jānis Čaurs (ne tikai vēlākais trīskārtējs pasaules junioru čempions, bet arī veikls nažu un cirvju metējs) tos bija veiksmīgi iecirtis šķūņa sijās. Tagad neatminos kuram ienāca prātā, ka eglīti taču var ļoti ērti „nošaut”. Domāts darīts – eglītes meklējumos līdzi tika paņemta 7,62 mm kalibra biatlona šautene un tiešām meža skaistuli ar vienu šāvienu ļoti korekti atvienojām no celma. Vēlākajos gados itin bieži tradicionālā jautājuma vai eglīti jau nocirti vieta lietojām – vai eglīti jau nošāvi?

Gaiziņkalna balvas izcīņa biatlonā, 1968. gada 28. decembris

(četras šautuves, pēc rezultāta spriežot distance krietni īsāka par 20 km)

1. Jānis Gulbis 1.06:22 (1) 9-1, 10-0

2. Jānis Zupa 1.13:19 (4) 10-0, 8-0

3. Jevgēnijs Pīrāgs 1.15:38 (3) 7-3, 10-0

4. Inārs Kušķis 1.15:59 (7) 8-2, 7-1

5. Augusts Upens 1.16:12 (3) 9-1, 8-2

6. Raimonds Garais 1.16:13 (4) 8-2, 8-2

7. Roberts Trubačs 1.16:14 (6) 7-3, 7-3

8. Edgars Verners 1.16:14 (5) 9-0, 8-1

9. Jānis Upens 1.17:03 (8) 6-2, 9-0

10. Jānis Vimba 1.17:11 (12) 3-7, 6-3

Alūksnē top Latvijas biatlona slavas zāle

Mūsu veterānu Jura Kaurāta un Aleksandra Meirāna inicēta Alūksnes bāzē "Mežinieki" pamazām top Latvijas biatlona slavas zāle. Te līdzās mūžībā aizgājušā Jāņa Gulbja medaļām, citiem mūsu panākumu apliecinājumiem, varēs ieskatīties gleznās, kuras vietējais mākslinieks darina no vecām fotogrāfijam. Kā pirmā par iespaidīga izmēra gleznu pārtop šeit publicētā fotogrāfija, kas uzņemta pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā treniņnometnē Jūrmalā.
Saprotams, ka šī apsveicamā rosīšanās prasa arī līdzekļus. Šajā sakarā ir izsludināta ziedojumu vākšana. Lūk pirmie ziedotāji:
M. Pekšēns 15 LVL
G. Kuplais 15 LVL
A. Meirāns 15 LVL
K. Avotiņš 15 LVL
N. Solovjovs 15 LVL
J. Vingris 10 LVL
E. Verners 10 LVL
Dz. Balodis 10 LVL
S. Tikmere 10 LVL
A. Roska 10 LVL
J. Kaurāts 10 LVL
A. Truksnis 10 LVL
A. Ļevša 10 LVL
I. Petzāls 10 LVL
J. Vimba 5 LVL
I. Kušķis 10 LVL
A. Upens 15 LVL
Dz. Lūsis 15 LVL
E. Ziņģītis 10 LVL
A. Golubovs 10 LVL
I. Pārums 10 LVL
V. Prauliņš 15 LVL
A. Lūsis 10 LVL
A. Sestulis 10 LVL
V. Urbanovičs 20 LVL
V. Valainis 10 LVL
P. Pultraks 10 LVL
J. Paņukovs 20 LVL 
J. Upens     10 LVL
D. Caune    10 LVL
M. Gateris 25 LVL

P. Sardiko    10 LVL

Šobrīd jau saziedoti 390 LVL. Saprotams, ka tā naudas vajadzība ir lielāka, tāpēc tiek gaidīta pārējo biatlona veterānu atsaucība. Apsveicama būtu arī mūsu sporta veida līdzjutēju dalība. Pats par sevi saprotams, ka visu ziedotāju saraksts būs apskatāms topošajā Latvijas biatlona slavas zālē.

Ziedojumu konts SEB bankā: LV28UNLA0050007794394, saņēmējs: SB Dinamo EG,
reģistrācijas numurs: 40008097528. Ziedojuma mērķis: Latvijas biatlona slavas zālei.

Latvijas biatlona veterānu saiets Alūksnē

Latvijas biatlona veterāni kārtējā saietā 20. un 21. augustā pulcējās Alūksnē. Tikšanās moto šoreiz bija - Latvijas biatlonisti un DOSAAF (padomju laika organizācija sadarbībai ar armiju, aviāciju un kara floti).
Sīs tikšanās idejas galvenais ģenerators un īstenotājs bija mūsu cienījamais veterāns Juris Kaurāts, kurš pats ilgus gadus strādājis DOSAAF sistēmā. Laipnā nama tēva lomā bija Aleksandrs Meirāns.
Prieks par dažādu paaudžu biatlonistu kopā būšanu veidoja pasākuma dzirksteļojošo atmosfēru. Tā plūda kā strauja upe un dažkārt aizskaloja galda runātāju centienus pievērsties nopietniem ekskursiem mūsu sporta veida vēsture. Toties trīskārtējā pasaules junioru čempiona Jāņa Čaura zelta medaļas demonstrācija izpelnījās vispārēju uzmanību. Jā, zelts ir manta, kas nepakļaujas devalvācijai...
No Latvijas biatlona pionieriem sarīkojumā Alūksnē klātesoši bija Nopelniem bagātais treneris Zigurds Zēbergs, biatlona veterānu kluba valdes priekšsēdētajs Inārs Kušķis kā arī daudzi mūsu biatlona ta saucamā zelta laikmeta pārstāvji.

Par iekļūšanu PSRS izlasē

To laiku parasts atgadījums

1970. gadā PSRS junioru izlasē braucienam uz pasaules čempionātu bijām iekļuvuši trīs Latvijas pārstāvji – Edgars Verners, Aleksandrs Bogdanovs un Juris Vingris kā arī Genadijs Buranovs no Udmurtijas. Edgars bija absolūtais atlases maču līderis, teicams šāvējs un ātrākais slēpotājs, taču pēdējā treniņnometnē Otepē risinājās brīnumaini notikumi – pēkšņi Edgars visos kontroltreniņos šāva vissliktāk, sapelnot neiespējami daudz soda minūšu. Junioru izlases treneris V. Pšeņicins aizsūtīja Edgaru no Otepes uz mājām un viņa vietā uz Zviedriju paņēma Igaunijas dinamieti Tenu Pēsuki. Tikai vēlāk uzzinājām šī atgadījuma aizkulises – Edgara dokumenti braukšanai uz ārzemēm nebija izturējuši drošībnieku pārbaudi. Trenerim to bija neērti pateikt Edgaram tieši acīs, tāpēc pielietoja vēl nekrietnāku paņēmienu – sabojāja Edgara šauteni un izspieda viņu no komandas pamatojoties uz rezultātu kritumu.

Esterzundē sapulcē pirms sacensībām treneris nosauca tos dalībniekus, kas startēs individuālajā distancē un tos, kas cīnīsies stafete. Man kā stabilam šāvējam bija atvēlēta vieta stafetē. Gatavojos ļoti nopietni. Taču stafetes dienas rītā treneris no manis mēģināja izvairīties līdz beidzot pateica, ka pēc vadības lēmuma manā vietā stafetē startēs Tenu. Un notika tā, ka Tenu pamatīgi iekrita - nopelnīja vairākus soda apļus un PSRS juniori palika trešie. Toreiz tā bija īsta neveiksme. Juzdamies mazliet piekrāpts un neko daudz nedomādams, es teicu V. Pšeņicinam tieši acīs - vajadzēja likt mani ,kā solījāt, tad viss būtu kārtībā. Ar šiem dažiem vārdiem pietika, lai nākamgad es vairs nebūtu PSRS izlasē.

Pirmie latvieši pasaules čempionātā

Interesants piedzīvojums

1970. gada pasaules biatlona čempionāta dalībnieki tika izvietoti vietējas koledžas studentu viesnīcā. Es dzīvoju vienā istaba ar Aleksandru Bogdanovu. Ievākdamies savos skapīšos mēs atradām dažus pornogrāfiskus žurnālus. Tā kā daudzas istabas vairāk stāvu namā vēl bija tukšas un atvērtas, mēs ar Sašu tās ātri apsekojām un ne viena nepamanīti savācām krietnu ķīpu pornogrāfisko žurnālu. Bijām tik apzinīgi, ka toreiz šo totāli aizliegto augli vakaros baudījām tikai vienu stundu, tad izslēdzām gaismu un pēc lielā sasprindzinājuma mēģinājām aizmigt.

Drīz pienāca diena, kad bija jāpošas atpakaļ uz lielo laimes zemi PSRS. Gribējās kādu žurnālu paņemt līdzi, taču mēs ar Sašu to neuzdrīkstējāmies darīt – pirms došanās uz Zviedriju mūs bija pamatīgi nobiedējuši KGB darbinieki, piedraudot ar nopietnām sekām par dažādiem pārkāpumiem. Pornogrāfijas izplatīšana bija viens no smagākajiem noziegumiem. Pirms pašas prom braukšanas par mūsu „bagātību” tomēr ieminējāmies sportistu uzticības personai izlases dakterim. Šī maskavieša reakcija bija zibenīga – kur ir, cik daudz, dodiet šurp! Viņš atvēra savu čemodānu un zem krekliem iestūķēja vismaz trīs simtus pornogrāfisko žurnālu…

Tālākie notikumi risinājās Šeremetjevas lidostas muitas zonā. Biatlonistu izlasi atdalīja no pārējās pasažieru plūsmas un ieveda speciāla telpā totālai pārbaudei. Izlases vadību pārņēma panika. Treneri skraidīja šurpu turpu kā negudri. Ik pa brīdim kaut ko runāja ar robežsargu un muitnieku virsniekiem. Laiks vilkās lēni, līdz beidzot kāds no treneriem atnāca pie sportistiem un klusināta balsī stingri noteica – ātri savāciet no katra pa divām slēpju smēres bundžiņām, saprotiet, robežsargi un muitnieki arī slēpo. ( Tanī laikā importa smēre Savienībā bija liels deficīts un melnajā tirgu maksāja krietnu naudu.) Piepildīto maisiņu „Dinamo” pārstāvis ienesa telpā aiz smagnējām metāla durvīm. Tad iznāca virsnieks un skaļi nokomandēja – biatlonisti, sekojiet man! Pēc pārdesmit soļiem jau bijām publiskajā uzgaidāmajā telpā. Ne viens čemodāns, ne viena soma netika atvērta. Tagad mēs ar Sašu prasījām komandas ārstam – iedod pa kādam žurnālam mums arī. Dakteris, ar stipri apsārtušu seju mēģinādams izspiest smīnu, paskatījās uz mums un noteica, puiši, katrs žurnāls tagad maksā 25 rubļus. Cik ņemsiet? Bet mums jau kabatā nebija ne kapeikas. Tā palikām tukšā. Vēlāk paši spriedām, ka esam uzdāvinājuši dakterim automobili.

Aleksandra Bogdanova bēres

Aizvadītās nedēļas piektdienā Turaidas kapos zemes klēpī guldījām vienu no Latvijas 70. gadu slavenākajiem biatlonistiem Aleksandru Bogdanovu.

Aprīļa saule lika uzplaukt pirmajām vizbulītēm. No Inciema šosejas viņas puses atvadas māja pamatīga vēl neizkususi sniega kupena. Šejienes pakalni, meži un lauki bija Aleksandra uzticamākie draugi. Daudzus gadus, visu šo laiku, kad bijušos satikt nesanāca. Un mums - šiem bijušajiem arī neizdevās satikt Sašu, kaut arī viņš bija tepat līdzās.

Turaidas ļaudis pazina Aleksandru un ikdienā sauca par "čempiņu". Pirmās ogas, pirmās sēnes no meža vienmēr nesa Čempiņš. Daudzi viņam palīdzēja, kāds arī novērsās. Aleksandrs cīnījās ar sevi un savām vājībām gadu pēc gada līdz atkal nu jau klusēdams sasauca bijušos draugus uz tikšanos...Lai visi uz mirkli pieklustu, pārdomātu dzīves un nāves jēgu.
Gribu vēlēt Sašam nevis vieglas smiltis, bet gan atvērtas debesis. Esmu pārliecināts, ka Kungs ieskaitīs Aleksandra virszemes ciešanas un vērsīs savu vaigu uz viņu.

Pateicības vārdus pelnījuši "Dinamo" biatlona veterāni Dzintars Lūsis un Augusts Upens, kuri bija uzņēmušies bēru organizatoriskās rūpes. Un ar tām viņi teicami tika galā. Juris Kaurāts man atsūtīja īsziņu - Bogdanova bēres bija vislabākās no daudzām citām, kurās esmu bijis.

Jura Kaurāta aptauja

Cienījamais biatlona veterānu kustības aktīvists Juris Kaurāts 2008. un 2009. gadā veica dažādu paaudžu biatlonistu aptauju, ar mērķi noskaidrot populārāko mūsu sporta veida pārstāvi pašu biatlonistu skatījumā. Katram aptaujas dalībniekam bija jāsarindo pēc kārtas desmit viņaprāt populārākos sportistus. Pirmais ieguva 10 punktus, otrais – 9 punktus, desmitais – 1 punktu. Aptaujā piedalījās bijušie un esošie sportisti un treneri. Tika aptaujāts 71 cilvēks. Tātad maksimālā iegrūstāmā punktu summa bija – 710.

Lūk, visu laiku populārāko biatlonistu pirmais desmitnieks:

Ilmārs Bricis 668 p.

Oļegs Maļuhins 515 p.

Jānis Gulbis 446 p.

Jānis Čaurs 441 p.

Vitālijs Urbanovičs 330 p.

Jānis Upens 311 p.

Jēkabs Nākums 290 p.

Aleksandrs Bogdanovs 251 p.

Ivars Silups 208 p.

Augusts Upens 105 p.