Žurnāla decembra numurā arī daudz citu interesantu rakstu. Viens no tiem - par bobsleja aizsākumu Latvijā.
RUNĀ
PREZIDENTE
Pirmais no piecdesmit pieciem
Latvijas biatlons šoruden svinēja 55
jubileju. Pērnajā jūnijā šis sporta veids mūsu valstī pirmo reizi tika nodots
sievietes rokās. Jau vairāk nekā gadu Latvijas Biatlona federācijas prezidente
ir Baiba Broka. Kā klājas biatlonam viņas pirmajā gadā?
- Stājoties amatā, teicāt, ka pirmais
uzdevums panākt, lai Latvijas biatlonā atgriežas viss lieliskais četrinieks un
viņu treneris. Tas patiešām ir noticis. Ko viņi katrs tagad dara?
- Gundars Upenieks 24 stundas diennaktī ir
biatlona federācijas viceprezidents, kas kopā ar mūsu jauno ģenerālsekretāru,
vēl nesen aktīvu sportistu Krišjāni Meirānu risina gan stratēģiskos, gan
ikdienas taktiskos jautājumus.
Vitālijs
Urbanovičs kopā ar Ilmāru Brici vairāk strādā ar Pasaules kausa izcīņas
komandu. Abu pieredze šajā apritē ir nenovērtējama. Jēkabs Nākums trenē gan ar
jauniešu, gan junioru, gan pieaugušo izlasi, galvenokārt cenšoties uzlabot
atlētu šaušanas prasmes. Ziemas sezonā viņš vairāk pieskatīs junioru izlasi.
Būtībā viņi visi trīs strādā kopā un ir gatavi cits citu papildināt vai
aizvietot.
Sākot
sagatavošanas periodu šai sezonai, mēs definējām, ka esam komanda. Izlases
galvenais treneris ir Intars Berkulis. Viņš, būdams arī federācijas valdes
loceklis, ir galveno lēmumu pieņēmējs – par treniņu procesu, metodiku, komandu
sastāvu... Vecākais treneris ir Vitālijs Urbanovičs, kas koordinē kolēģu darbu,
ar savu milzīgo pieredzi un viedumu veidojot vienotu treniņu metodikas sistēmu.
Būvējam kopēju māju uz vienotiem pamatiem, kur ir jaunieši, juniori, pieaugušo
izlase un tās rezerve. Līdz šim Intars Berkulis un Andrejs Rastorgujevs gāja
savu, atšķirīgu ceļu. Tagad nav tā, tagad viņi ir mūsu komandā.
Aizvadītajā
vasarā mēs visus likām kopā – jauniešu, junioru un elites izlašu kandidātus.
Lai notiktu savstarpēja papildināšanās, augtu motivācija un iedvesma. Lai pēc
treniņiem savos klubos kāds uz viņiem paskatītos ar svaigu un pieredzes bagātu
aci. Ja jau mēs investējam tādos treneros, tad jārada iespēja viņu pieredzi un
zināšanas izmantot iespējami plašākam sportistu pulkam. Šajā kopējā vasaras
treniņu procesā piedalījās arī biatlonisti, kas vēl nav nokļuvuši izlasē, bet
kuru talantu un vēlmi censties atbalstīja klubi, pašvaldības, sporta skolas,
sponsori vai vecāki. Nereti koptreniņos Priekuļos un Alūksnē šautuvē darbojās
pat 20 biatlonisti.
Savukārt
Oļegs Maļuhins ir gan savu, gan federācijas, gan Madonas pašvaldības ambīciju
realizētājs. Jau otro gadu Madonā darbojas biatlona internātskola. Ne velti Smeceres sila bāzi Madona sekmīgi veido
kā lielisku izturības sporta veidu centru un Ceļapītera kunga vadītās novada
pašvaldības atbalsts ir nenovērtējams. Mums ar labiem rezultātiem jāpalīdz šim
internātam tuvākajā laikā saņemt arī valsts finansējumu.
- Vai tas nozīmē, ka Priekuļu centrs
biatlonā zaudē savas līderpozīcijas?
- Neviens
nezaudē, visi tikai iegūst. Arī aizvadītajā vasarā 90 procenti darba noritēja
Priekuļu bāzē. Katram centram savs uzsvars. Madonai vairāk uz jaunatni un
infrastruktūras attīstību. Tāpat arī Alūksnei. Svarīgi, lai mēs kvalitatīvi
varētu darboties visās trijās bāzēs, kurai strauji tuvojas ceturtā – Aizkraukles
bāze Jankās pie Pļaviņām, kur tuvākajā laikā paredzēts uzliet arī asfalta apli
skrituļslēpošanai.
- Vēl paliek Talsi un Daugavpils...
- Talsenieku
tradīcijas un entuziasms ir fantastisks. Viņi vienmēr un visur ir klāt,
apliecinot savu konkurētspēju. Talsu sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš ir
arī federācijas valdes loceklis.
Daugavpilieši
ieguvuši asfaltētu skrituļslēpošanas apli, kuram blakus vajadzētu uzbūvēt
pienācīgu šautuvi. Biatlons Daugavpilī bijis visos laikos un ik pa brīdim no
turienes nāk papildinājums izlasei.
- Gulbenē atgriezies Latvijas
biatlona dāmu komandas izveidotājs Māris Čakars!
- Viņš ir
enerģijas un ambīciju pilns. Šautuve jau ir izveidota. Tas ir tas, kas mums
vajadzīgs – veselīga konkurence, iespēja mūsu sporta veidam dzīvot un
attīstīties novados. Ar savu pieredzi Čakara kungs var radīt biatlona jauno
paaudzi, ko mēs gaidām.
- Pēdējos gados jaunieši ar
panākumiem nav iepriecinājuši. Cik viņu biatlonā ir?
- Ne
kvantitātes, ne kvalitātes rādītāji šobrīd nav pārāk augsti. Bet labā ziņa, ka
ir pamats ar ko turpināt strādāt. Vecākajā - A grupā uz četrām vietām izlasē,
kas brauks uz pasaules čempionātu, reāli ir desmit nopietni pretendenti. Arī
meitenēm notiks cīņa par vietu komandā.
- Tas, ka biatlonā rekrutē distanču
slēpotājus ir loģiski un normāli. Bet nu jau tiek vākti pat orientieristi!
- Nekad
neesam slēpuši, ka meklējam labi sagatavotus izturības sporta veidu pārstāvjus.
Latvijas orientieristi, kas turklāt sekmīgi nodarbojas ar šo sporta veidu
ziemā, ir vieni no tiem. Raivo Kivlenieks nereti sekmīigi startējis arī distanču
slēpotāju sacensībās. Ja mūsu intereses sakrīt, kāpēc nemēģināt? Cik sekmīgi
tas izdosies, to varēs novērtēt pavasarī vai pat pēc vēl ilgāka perioda.
Galvenais, ka uz vietām izlasē veidojas konkurence. Ja ir četras vietas izlasē
un tikai četri pretendenti, tas neveicina motivāciju. Šovasar mums jau bija
konkurence, lai tiktu sešniekā, kas brauks uz galvenajām treniņnometnēm. Bija
daudz nopietnāka attieksme treniņos, savstarpēji sparingi, atlase.
Pēdējie
kontroltreniņi Norvēģijā apliecināja, ka „tīrie” biatlonisti tomēr ir pārāki. Otrajā
izlasē, kas piedalīsies IBU kausa izcīņas pirmajās kārtās, neiekļuva ne Raivo
Kivlenieks, ne distanču slēpotājs Arvis Liepiņš.
- Un šie divi no biatlona
izstāsies...
- Es gan
ceru, ka viņiem tā būs papildu motivācija komandā atgriezties. Protams, mūsu
finansiālās iespējas ir ierobežotas, bet ar treniņiem Latvijā mēs nodrošināt
varam.
- Kuri bija iekļauti izlases
sākumsastāvā?
- Andrejs
Rastorgujevs, Rolands Pužulis, Toms Praulītis, Roberts Slotiņš, Daumants Lūsa, Aleksandrs
Patrijuks, Arvis Liepiņš, Raivo Kivlenieks, juniori Ingus Deksnis, Vladislavs
Ņedaivodins, Andrejs Zikovs un Jānis Šņoriņš.
Dāmām
konkurence pagaidām mazāka. Baibai Bendikai to šobrīd sastāda vienīgi Latvijas
čempione distanču slēpošanā Anda Muižniece, kas kopš vasaras intensīvi apgūst
biatlonu. Žanna Juškāne cīnās ar bēdīgi slavenā Epšteina-Barra vīrusa sekām un
iespēju robežās turpina trenēties. Priecē Baibas nopietnā attieksme. Viņa mūsu
jauno treneru vadībā ievērojami uzlabojusi slēpošanas tehniku, un nupat Sjūsenā
Norvēģijas atklātajā čempionātā, kurā piedalījās ļoti daudzas Pasaules kausa
izcīņas dalībnieces, no 94 dalībniecēm 7,5 km sprintā ar vienu soda apli
izcīnīja 31. vietu, uzvarētājai Dorotejai Vīverei no Itālijas zaudējot tikai
divas minūtes un dažas sekundes. Andas debija ļoti sarežģītos laikapstākļos
beidzās ar astoņām kļūdām šautuvē, tomēr pēdējā viņa nepalika. Tagad galvenais
nenokārt degunu, jo sākums biatlonā nevienam nav viegls. Katrā ziņā viņas
attieksme pret treniņiem ir ļoti nopietna un analītiska.
Vīriešu
konkurencē dalībnieku skaits bija limitēts – 120 un Latvijai tika atvēlētas
trīs vietas. Sprintā labākais, pateicoties ātrumam distancē, bija Roberts
Slotiņš – 72. vieta ar 4 soda apļiem. Plus 3:19 uzvarētājam Simonam Šempam no
Vācijas. 15 km distancē ar kopējo startu dalībnieki tika klasificēti vairākās
starta grupās. B grupā 71 dalībnieka konkurencē no mūsējiem labākais bija
daumants Lūsa, kas ar divām kļūdām finišēja septiņpadsmitais. Andrejs šajās
sacīkstēs nepiedalījās.
- Cik starta vietas šosezon mums būs
Pasaules kausa izcīņā?
-
Kvalifikācijas sistēma mainīta, bet Pasaules kausa izcīņa joprojām paliek
sadalīta trijos trimestros, kuriem varēs kvalificēties arī kārtu zemākajā IBU
kausa izcīņā. Tiesības piedalīties pirmajos trijos Pasaules kausa izcīņas
posmos arī pēc jaunās sistēmas ieguvuši seši mūsu biatlonisti – Rastorgujevs,
Praulītis, Pužulis, Slotiņš, Lūsa, Patrijuks un vēl Bendika. Bet mums ir trīs
starta vietas vīriešiem un viena sievietēm. Pagaidām zinām tikai, ka pirmajā kārtā
Esterzundā redzēsim Andreju Rastorgujevu un Baibu Bendiku, kas piedalīsies ļoti
interesantajā 1+1 jauktajā stafetē, kurā katrs dalībnieks pamīšus slēpo divus
posmus un ar kuru sāksies šīsziemas Pasaules kausa izcīņa. Kuri divi mūsu puiši
vēl piedalīsies, to izlems Vitālijs ar Ilmāru. Otrā izlase trīs vīru sastāvā
plus Anda Muižniece dosies uz IBU kausa izcīņas seriālu.
- Uzdevumi katram atšķirīgi?
- Andrejam,
kam ir ne tikai jauna šautenes laidne, bet arī jaunas zināšanas šajā biatlona
komponentē, un kas sezonai gatavojies ar vislielāko atbildību, mērķi, protams,
vienmēr ir visaugstākie, bet skalī tiek netiek deklarēti. No pārējās komandas
pirmajā jauno treneru sezonā brīnumus gaidīt nevajadzētu. Galvenais, lai finiša
protokolos būtu redzams progress. Lai beidzot spētu atkal finišēt stafetē,
neatpaliekot par apli.
Galvenais
mērķis – nāciju vērtējumā atgriezties labāko divdesmitniekā, lai olimpiskajās
spēlēs Pjončhanā mēs atkal varētu startēt kā komanda. Mūsu labākajiem junioriem
iespējams jau šosezon vajadzētu sākt rūdīties starptutiskajā vīriešu
konkurencē. Dāmu konkurencē mums jācīnās par divām olimpiskajām starta vietām.
- Visu federāciju prezidentu
sāpīgākais jautājums – finanses... Latvijas biatlons kļuvis turīgāks?
- Ar turību
gan lielīties nevaram, bet mēs varam teikt paldies saviem uzticamajiem
atbalstītājiem – Latvijas Gāzei, Latvijas Dzelzceļam, būvfirmai Arčers, kas biatlonam pievērsusies
pēdējā laikā un ar cerībām seko mums līdzi. Mums atbalstījis Rietumu bankas fonds, Sportland, vēl
vairāki uzņēmumi...
- Un Norvik banka?!
- Norvik banka atbalsta konkrēti Andreju
Rastorgujevu, protams, tādējādi atslogojot federācijas budžetu. Tiesa, ar
janvāri Norvik savas saistības maina
un turpmāk Andreju atbalstīs mazākā apjomā. Viņa ģenerālsponsora vieta kļūst
brīva. Tomēr, pateicoties Norvik
bankai, Andrejs varēja atļauties pilnveidoties pie izcila šaušanas speciālista
un nofraktēt ļoti labu slēpju servisa grupu.
- Kas tad gādās par mūsējo slēpju
slīdamību?
- Andreju
apkalpos tie paši francūži, kas strādāja Soču spēlēs. Darbā ar izlasi atgriežas
pieredzējušie Aivars Bogdanovs un Intars Spalviņš, kas paši bijuši arī
olimpieši. Mēs būtu priecīgi, ja vēl kāds gribētu apgūt šo amatu, stažējoties
pie šiem meistariem. IBU kausa komandai palīdzēs Arvīds Pīpkalējs un Zintis
Bikše.
- Vai vēl kādas valsts biatlona
federāciju vada dāma?
- Jā,
Bulgārijas federācijas prezidente ir Jekaterina Dafovska – olimpiskā čempione.
Esam sadraudzējušās.
- Kā Starptautiskā Biatlona
federācija (IBU) izturas pret dāmām?
- Ar
vislielāko cieņu. Mūs patiešām respektē. Prezidents Beseberga kungs priecājas,
ka biatlona vadībā vairāk parādās sieviešu.
- Jums ir pienākumi arī IBU?
- Jā, esmu
ievēlēta Juridiskajā komitejā, ko veido trīs cilvēki. Jārisina daudzi juridiski
jautājumi gan nāciju savstarpējās attiecībās, gan ar IBU, gan starp sportistiem
un federāciju, ar sporta medicīnu un dopingu saistītas lietas, IBU attiecības
ar lielajiem sponsoriem, ar Eurosport televīziju...
Starp citu, šajā kanālā no ziemas sporta veidiem biatlons ir visskatītākais. Tiesiskā
bāze šim sporta veidam ir plaša un sarežģīta.
Dainis CAUNE
Baiba BROKA
Latvijas
Biatlona federācijas prezidente, LU rektora biroja vadītāja, Rīgas Brīvostas
valdes locekle, Rīgas domes deputāte (NA), RSU pasniedzēja
Dzimusi 1975. gada 2. oktobrī Madonā
Izglītība Madonas Valsts ģimnāzija, LU
maģistra grāds tiesību zinātnēs, doktorante, papildinājusies ASV augstskolās
Sportā kopš sešu gadu vecumā, trenējusies
vieglatlētikā (pirmais treneris Krauklītis), distanču slēpošanā, biatlonā
(kaimiņa, PSRS izlases dalībnieka Ivara Silupa ietekmē), orientēšanās sportā,
basketbolā
Lielākie sasniegumi sportā godalgotas vietas distanču slēpošanā
jauniešu čempionātos
Darba gaitas prokurora palīdze Rīgas ziemeļu
rajona prokuratūrā (1995. - 1997.), LU lektora asistente (1998. – 1999.), LU
lektore (2000. – 2013.), profesore Concordia
universitātē Tallinā (1999. – 2003.), juridiskā un finanšu konsultante
(2000. – 2006.), Tieslietu ministra parlamentārā sekretāre (2006. – 2010.), padomes
priekšsēdētāja VAS Starptautiskā lidosta Rīga, valdes locekle VAS Latvijas Gaisa satiksme (2009. – 2014.),
Tieslietu ministra padomniece ES un privāttiesību jautājumos (2011. – 2014.), Tieslietu
ministre (2014.), Rīgas Brīvostas valdes locekle (kopš 2014.), RSU lektore
(kopš 2014.), kopš 2008. gada ievēlēta Starptautiskā privāttiesību unifikācijas
institūta (UNIDROIT) vadības padomē, veic citus sabiedriskus un zinātniski
pētnieciskus darbus, līdzautore grāmatai „Juridisko tekstu izstrādāšana un
analīze”
Vaļasprieki garo distanču skriešana, kopš šī
gada arī triatlons, distanču slēpošana, džezs, gleznošana
Ģimenes stāvoklis divu dēlu māte
PASAULES KAUSA IZCĪŅA
1. posms Esterzundā (Zviedrija)
29. 11. pl. 14.45 1+1 jauktā stafete
pl. 16.30 jauktā stafete
2. 12. pl. 18.15 20 km kungiem
3. 12. pl. 18.15 15 km dāmām
5. 12. pl. 13.30 10 km kungiem
pl. 16.30 7,5 km dāmām
6. 12. pl. 12.00 12,5 km kungiem
pl. 14.30 10 km dāmām
2. posms Hohfilcenē (Austrija)
11. 12. pl. 12.30 7,5 km dāmām
pl. 15.30 10 km kungiem
12. 12. pl. 12.30 10 km dāmām
pl. 15.30 12,5 km kungiem
13. 12. pl. 12.15 4
x 6 km dāmām
pl. 15.30 4 x 7,5 km kungiem
3. posms Pokļukā (Slovēnija)
17. 12 pl. 15.30 10 km kungiem
18. 12. pl. 15.30 7,5
km dāmām
19. 12. pl. 12.15 12,5
km kungiem
pl. 14.30 10 km dāmām
20. 12. pl. 13.00 15 km kungiem
pl. 15.15 12,5 km dāmām
Biomehānika un pārliecība
„Pirmo reizi
pēc četriem gadiem Andrejam aprīlis un maijs bija brīvs, iepriekš viņš to
izmantoja studijām un mācījās tiešām cītīgi, nu augstskola pabeigta,” Latvijas izlases galvenais treneris Intars Berkulis sāk stāstu par to, kas
šogad mūsu līderim sagatavošanās periodā bijis citādāk. „Tagad pavasari beidzot
varējām izmantot šaušanas treniņiem. Tikām pie ļoti laba speciālista – Klausa
Zīberta, kas savulaik trenējis Vācijas izlasi, bet vēl nesen palīdzēja Pasaules
kausa un Soču olimpisko spēļu virsotnēs uzkāpt Darjai Domračevai. Ar Andreju
sen jau cerējām uz iespēju pamācīties pie viņa. Zīberts nav tikai šaušanas
treneris, viņš ir biatlona šaušanas treneris, kas pats šajā sporta veidā pudiem
sāls apēdis, kļūstot gan par Pasaules kausa izcīņas, gan olimpisko spēļu
laureātu.
Abās
šaušanas pozīcijās, jo īpaši stāvus, tika mainītas būtiskas biomehāniskas
nianses. Daudzi locītavu leņķi nebija īsti pareizi. Ārēji likās, ka viss ir, kā
vajag. Bet izrādījās, ne gluži. To mainīt bija smags darbs, pa astoņām stundām
dienā. Vienlaikus tika vairota psiholoģiskā pārliecība. Viens ir būt precīzam
treniņos, otrs – Pasaules kausa izcīņā.
Citādi strādāts
ierastajā ritmā. Noslogojums liels, nometnēs darba apjoms izpildīts bez
atlaidēm. Vienīgi žēl, ka netikām pie Zīberta rudenī. Sezonai savi mērķi mums
ir, tie nav zemi, bet par tiem mēs skaļi nerunājam.”
Starp citu,
pasaules čempionāts šogad marta sākumā notiek gandrīz tepat – Oslo. Bet Eiropas
čempionāts, kas ieguvis pilnvērtīgu elites statusu, jo tam vairs nav vecuma
ierobežojumu – februāra beigās Tjumeņā. To būs gandrīz neiespējami savienot ar
Pasaules kausa izcīņas 7. un 8. kārtu, kas šogas risināsies Ziemeļamerikā.
