Pirmais gads prezidentes amatā

Ar laipnu žurnāla "Sports" atļauju pārbublicējam interviju ar Latvijas Biatlona federācijas prezidenti Baibu Broku.
 Žurnāla decembra numurā arī daudz citu interesantu rakstu. Viens no tiem - par bobsleja aizsākumu Latvijā.

RUNĀ PREZIDENTE

Pirmais no piecdesmit pieciem

Latvijas biatlons šoruden svinēja 55 jubileju. Pērnajā jūnijā šis sporta veids mūsu valstī pirmo reizi tika nodots sievietes rokās. Jau vairāk nekā gadu Latvijas Biatlona federācijas prezidente ir Baiba Broka. Kā klājas biatlonam viņas pirmajā gadā?

- Stājoties amatā, teicāt, ka pirmais uzdevums panākt, lai Latvijas biatlonā atgriežas viss lieliskais četrinieks un viņu treneris. Tas patiešām ir noticis. Ko viņi katrs tagad dara?

 - Gundars Upenieks 24 stundas diennaktī ir biatlona federācijas viceprezidents, kas kopā ar mūsu jauno ģenerālsekretāru, vēl nesen aktīvu sportistu Krišjāni Meirānu risina gan stratēģiskos, gan ikdienas taktiskos jautājumus.

Vitālijs Urbanovičs kopā ar Ilmāru Brici vairāk strādā ar Pasaules kausa izcīņas komandu. Abu pieredze šajā apritē ir nenovērtējama. Jēkabs Nākums trenē gan ar jauniešu, gan junioru, gan pieaugušo izlasi, galvenokārt cenšoties uzlabot atlētu šaušanas prasmes. Ziemas sezonā viņš vairāk pieskatīs junioru izlasi. Būtībā viņi visi trīs strādā kopā un ir gatavi cits citu papildināt vai aizvietot.

Sākot sagatavošanas periodu šai sezonai, mēs definējām, ka esam komanda. Izlases galvenais treneris ir Intars Berkulis. Viņš, būdams arī federācijas valdes loceklis, ir galveno lēmumu pieņēmējs – par treniņu procesu, metodiku, komandu sastāvu... Vecākais treneris ir Vitālijs Urbanovičs, kas koordinē kolēģu darbu, ar savu milzīgo pieredzi un viedumu veidojot vienotu treniņu metodikas sistēmu. Būvējam kopēju māju uz vienotiem pamatiem, kur ir jaunieši, juniori, pieaugušo izlase un tās rezerve. Līdz šim Intars Berkulis un Andrejs Rastorgujevs gāja savu, atšķirīgu ceļu. Tagad nav tā, tagad viņi ir mūsu komandā.

Aizvadītajā vasarā mēs visus likām kopā – jauniešu, junioru un elites izlašu kandidātus. Lai notiktu savstarpēja papildināšanās, augtu motivācija un iedvesma. Lai pēc treniņiem savos klubos kāds uz viņiem paskatītos ar svaigu un pieredzes bagātu aci. Ja jau mēs investējam tādos treneros, tad jārada iespēja viņu pieredzi un zināšanas izmantot iespējami plašākam sportistu pulkam. Šajā kopējā vasaras treniņu procesā piedalījās arī biatlonisti, kas vēl nav nokļuvuši izlasē, bet kuru talantu un vēlmi censties atbalstīja klubi, pašvaldības, sporta skolas, sponsori vai vecāki. Nereti koptreniņos Priekuļos un Alūksnē šautuvē darbojās pat 20 biatlonisti.

Savukārt Oļegs Maļuhins ir gan savu, gan federācijas, gan Madonas pašvaldības ambīciju realizētājs. Jau otro gadu Madonā darbojas biatlona internātskola. Ne velti Smeceres sila bāzi Madona sekmīgi veido kā lielisku izturības sporta veidu centru un Ceļapītera kunga vadītās novada pašvaldības atbalsts ir nenovērtējams. Mums ar labiem rezultātiem jāpalīdz šim internātam tuvākajā laikā saņemt arī valsts finansējumu.

- Vai tas nozīmē, ka Priekuļu centrs biatlonā zaudē savas līderpozīcijas?

- Neviens nezaudē, visi tikai iegūst. Arī aizvadītajā vasarā 90 procenti darba noritēja Priekuļu bāzē. Katram centram savs uzsvars. Madonai vairāk uz jaunatni un infrastruktūras attīstību. Tāpat arī Alūksnei. Svarīgi, lai mēs kvalitatīvi varētu darboties visās trijās bāzēs, kurai strauji tuvojas ceturtā – Aizkraukles bāze Jankās pie Pļaviņām, kur tuvākajā laikā paredzēts uzliet arī asfalta apli skrituļslēpošanai.

- Vēl paliek Talsi un Daugavpils...

- Talsenieku tradīcijas un entuziasms ir fantastisks. Viņi vienmēr un visur ir klāt, apliecinot savu konkurētspēju. Talsu sporta skolas direktors Kaspars Sakniņš ir arī federācijas valdes loceklis.

Daugavpilieši ieguvuši asfaltētu skrituļslēpošanas apli, kuram blakus vajadzētu uzbūvēt pienācīgu šautuvi. Biatlons Daugavpilī bijis visos laikos un ik pa brīdim no turienes nāk papildinājums izlasei.

- Gulbenē atgriezies Latvijas biatlona dāmu komandas izveidotājs Māris Čakars!

- Viņš ir enerģijas un ambīciju pilns. Šautuve jau ir izveidota. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs – veselīga konkurence, iespēja mūsu sporta veidam dzīvot un attīstīties novados. Ar savu pieredzi Čakara kungs var radīt biatlona jauno paaudzi, ko mēs gaidām.

- Pēdējos gados jaunieši ar panākumiem nav iepriecinājuši. Cik viņu biatlonā ir?

- Ne kvantitātes, ne kvalitātes rādītāji šobrīd nav pārāk augsti. Bet labā ziņa, ka ir pamats ar ko turpināt strādāt. Vecākajā - A grupā uz četrām vietām izlasē, kas brauks uz pasaules čempionātu, reāli ir desmit nopietni pretendenti. Arī meitenēm notiks cīņa par vietu komandā.

- Tas, ka biatlonā rekrutē distanču slēpotājus ir loģiski un normāli. Bet nu jau tiek vākti pat orientieristi!

- Nekad neesam slēpuši, ka meklējam labi sagatavotus izturības sporta veidu pārstāvjus. Latvijas orientieristi, kas turklāt sekmīgi nodarbojas ar šo sporta veidu ziemā, ir vieni no tiem. Raivo Kivlenieks nereti sekmīigi startējis arī distanču slēpotāju sacensībās. Ja mūsu intereses sakrīt, kāpēc nemēģināt? Cik sekmīgi tas izdosies, to varēs novērtēt pavasarī vai pat pēc vēl ilgāka perioda. Galvenais, ka uz vietām izlasē veidojas konkurence. Ja ir četras vietas izlasē un tikai četri pretendenti, tas neveicina motivāciju. Šovasar mums jau bija konkurence, lai tiktu sešniekā, kas brauks uz galvenajām treniņnometnēm. Bija daudz nopietnāka attieksme treniņos, savstarpēji sparingi, atlase.

Pēdējie kontroltreniņi Norvēģijā apliecināja, ka „tīrie” biatlonisti tomēr ir pārāki. Otrajā izlasē, kas piedalīsies IBU kausa izcīņas pirmajās kārtās, neiekļuva ne Raivo Kivlenieks, ne distanču slēpotājs Arvis Liepiņš.

- Un šie divi no biatlona izstāsies...

- Es gan ceru, ka viņiem tā būs papildu motivācija komandā atgriezties. Protams, mūsu finansiālās iespējas ir ierobežotas, bet ar treniņiem Latvijā mēs nodrošināt varam.

- Kuri bija iekļauti izlases sākumsastāvā?

- Andrejs Rastorgujevs, Rolands Pužulis, Toms Praulītis, Roberts Slotiņš, Daumants Lūsa, Aleksandrs Patrijuks, Arvis Liepiņš, Raivo Kivlenieks, juniori Ingus Deksnis, Vladislavs Ņedaivodins, Andrejs Zikovs un Jānis Šņoriņš.

Dāmām konkurence pagaidām mazāka. Baibai Bendikai to šobrīd sastāda vienīgi Latvijas čempione distanču slēpošanā Anda Muižniece, kas kopš vasaras intensīvi apgūst biatlonu. Žanna Juškāne cīnās ar bēdīgi slavenā Epšteina-Barra vīrusa sekām un iespēju robežās turpina trenēties. Priecē Baibas nopietnā attieksme. Viņa mūsu jauno treneru vadībā ievērojami uzlabojusi slēpošanas tehniku, un nupat Sjūsenā Norvēģijas atklātajā čempionātā, kurā piedalījās ļoti daudzas Pasaules kausa izcīņas dalībnieces, no 94 dalībniecēm 7,5 km sprintā ar vienu soda apli izcīnīja 31. vietu, uzvarētājai Dorotejai Vīverei no Itālijas zaudējot tikai divas minūtes un dažas sekundes. Andas debija ļoti sarežģītos laikapstākļos beidzās ar astoņām kļūdām šautuvē, tomēr pēdējā viņa nepalika. Tagad galvenais nenokārt degunu, jo sākums biatlonā nevienam nav viegls. Katrā ziņā viņas attieksme pret treniņiem ir ļoti nopietna un analītiska.

Vīriešu konkurencē dalībnieku skaits bija limitēts – 120 un Latvijai tika atvēlētas trīs vietas. Sprintā labākais, pateicoties ātrumam distancē, bija Roberts Slotiņš – 72. vieta ar 4 soda apļiem. Plus 3:19 uzvarētājam Simonam Šempam no Vācijas. 15 km distancē ar kopējo startu dalībnieki tika klasificēti vairākās starta grupās. B grupā 71 dalībnieka konkurencē no mūsējiem labākais bija daumants Lūsa, kas ar divām kļūdām finišēja septiņpadsmitais. Andrejs šajās sacīkstēs nepiedalījās.

- Cik starta vietas šosezon mums būs Pasaules kausa izcīņā?

- Kvalifikācijas sistēma mainīta, bet Pasaules kausa izcīņa joprojām paliek sadalīta trijos trimestros, kuriem varēs kvalificēties arī kārtu zemākajā IBU kausa izcīņā. Tiesības piedalīties pirmajos trijos Pasaules kausa izcīņas posmos arī pēc jaunās sistēmas ieguvuši seši mūsu biatlonisti – Rastorgujevs, Praulītis, Pužulis, Slotiņš, Lūsa, Patrijuks un vēl Bendika. Bet mums ir trīs starta vietas vīriešiem un viena sievietēm. Pagaidām zinām tikai, ka pirmajā kārtā Esterzundā redzēsim Andreju Rastorgujevu un Baibu Bendiku, kas piedalīsies ļoti interesantajā 1+1 jauktajā stafetē, kurā katrs dalībnieks pamīšus slēpo divus posmus un ar kuru sāksies šīsziemas Pasaules kausa izcīņa. Kuri divi mūsu puiši vēl piedalīsies, to izlems Vitālijs ar Ilmāru. Otrā izlase trīs vīru sastāvā plus Anda Muižniece dosies uz IBU kausa izcīņas seriālu.

- Uzdevumi katram atšķirīgi?

- Andrejam, kam ir ne tikai jauna šautenes laidne, bet arī jaunas zināšanas šajā biatlona komponentē, un kas sezonai gatavojies ar vislielāko atbildību, mērķi, protams, vienmēr ir visaugstākie, bet skalī tiek netiek deklarēti. No pārējās komandas pirmajā jauno treneru sezonā brīnumus gaidīt nevajadzētu. Galvenais, lai finiša protokolos būtu redzams progress. Lai beidzot spētu atkal finišēt stafetē, neatpaliekot par apli.

Galvenais mērķis – nāciju vērtējumā atgriezties labāko divdesmitniekā, lai olimpiskajās spēlēs Pjončhanā mēs atkal varētu startēt kā komanda. Mūsu labākajiem junioriem iespējams jau šosezon vajadzētu sākt rūdīties starptutiskajā vīriešu konkurencē. Dāmu konkurencē mums jācīnās par divām olimpiskajām starta vietām.

- Visu federāciju prezidentu sāpīgākais jautājums – finanses... Latvijas biatlons kļuvis turīgāks?

- Ar turību gan lielīties nevaram, bet mēs varam teikt paldies saviem uzticamajiem atbalstītājiem – Latvijas Gāzei, Latvijas Dzelzceļam, būvfirmai Arčers, kas biatlonam pievērsusies pēdējā laikā un ar cerībām seko mums līdzi. Mums atbalstījis Rietumu bankas fonds, Sportland, vēl vairāki uzņēmumi...

- Un Norvik banka?!

- Norvik banka atbalsta konkrēti Andreju Rastorgujevu, protams, tādējādi atslogojot federācijas budžetu. Tiesa, ar janvāri Norvik savas saistības maina un turpmāk Andreju atbalstīs mazākā apjomā. Viņa ģenerālsponsora vieta kļūst brīva. Tomēr, pateicoties Norvik bankai, Andrejs varēja atļauties pilnveidoties pie izcila šaušanas speciālista un nofraktēt ļoti labu slēpju servisa grupu.

- Kas tad gādās par mūsējo slēpju slīdamību?

- Andreju apkalpos tie paši francūži, kas strādāja Soču spēlēs. Darbā ar izlasi atgriežas pieredzējušie Aivars Bogdanovs un Intars Spalviņš, kas paši bijuši arī olimpieši. Mēs būtu priecīgi, ja vēl kāds gribētu apgūt šo amatu, stažējoties pie šiem meistariem. IBU kausa komandai palīdzēs Arvīds Pīpkalējs un Zintis Bikše.

- Vai vēl kādas valsts biatlona federāciju vada dāma?

- Jā, Bulgārijas federācijas prezidente ir Jekaterina Dafovska – olimpiskā čempione. Esam sadraudzējušās.

- Kā Starptautiskā Biatlona federācija (IBU) izturas pret dāmām?

- Ar vislielāko cieņu. Mūs patiešām respektē. Prezidents Beseberga kungs priecājas, ka biatlona vadībā vairāk parādās sieviešu.

- Jums ir pienākumi arī IBU?

- Jā, esmu ievēlēta Juridiskajā komitejā, ko veido trīs cilvēki. Jārisina daudzi juridiski jautājumi gan nāciju savstarpējās attiecībās, gan ar IBU, gan starp sportistiem un federāciju, ar sporta medicīnu un dopingu saistītas lietas, IBU attiecības ar lielajiem sponsoriem, ar Eurosport televīziju... Starp citu, šajā kanālā no ziemas sporta veidiem biatlons ir visskatītākais. Tiesiskā bāze šim sporta veidam ir plaša un sarežģīta.

Dainis CAUNE

Baiba BROKA

Latvijas Biatlona federācijas prezidente, LU rektora biroja vadītāja, Rīgas Brīvostas valdes locekle, Rīgas domes deputāte (NA), RSU pasniedzēja

Dzimusi 1975. gada 2. oktobrī Madonā

Izglītība Madonas Valsts ģimnāzija, LU maģistra grāds tiesību zinātnēs, doktorante, papildinājusies ASV augstskolās

Sportā kopš sešu gadu vecumā, trenējusies vieglatlētikā (pirmais treneris Krauklītis), distanču slēpošanā, biatlonā (kaimiņa, PSRS izlases dalībnieka Ivara Silupa ietekmē), orientēšanās sportā, basketbolā

Lielākie sasniegumi sportā godalgotas vietas distanču slēpošanā jauniešu čempionātos

Darba gaitas prokurora palīdze Rīgas ziemeļu rajona prokuratūrā (1995. - 1997.), LU lektora asistente (1998. – 1999.), LU lektore (2000. – 2013.), profesore Concordia universitātē Tallinā (1999. – 2003.), juridiskā un finanšu konsultante (2000. – 2006.), Tieslietu ministra parlamentārā sekretāre (2006. – 2010.), padomes priekšsēdētāja VAS Starptautiskā lidosta Rīga, valdes locekle VAS Latvijas Gaisa satiksme (2009. – 2014.), Tieslietu ministra padomniece ES un privāttiesību jautājumos (2011. – 2014.), Tieslietu ministre (2014.), Rīgas Brīvostas valdes locekle (kopš 2014.), RSU lektore (kopš 2014.), kopš 2008. gada ievēlēta Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) vadības padomē, veic citus sabiedriskus un zinātniski pētnieciskus darbus, līdzautore grāmatai „Juridisko tekstu izstrādāšana un analīze”

Vaļasprieki garo distanču skriešana, kopš šī gada arī triatlons, distanču slēpošana, džezs, gleznošana

Ģimenes stāvoklis divu dēlu māte

PASAULES KAUSA IZCĪŅA

1. posms Esterzundā (Zviedrija)

29. 11.        pl. 14.45     1+1 jauktā stafete

                   pl. 16.30     jauktā stafete

2. 12.          pl. 18.15     20 km kungiem

3. 12.          pl. 18.15     15 km dāmām

5. 12.                    pl. 13.30     10 km kungiem

                   pl. 16.30     7,5 km dāmām

6. 12.          pl. 12.00     12,5 km kungiem

                   pl. 14.30     10 km dāmām

2. posms Hohfilcenē (Austrija)

11. 12.        pl. 12.30     7,5 km dāmām

                   pl. 15.30     10 km kungiem

12. 12.        pl. 12.30     10 km dāmām

                   pl. 15.30     12,5 km kungiem

13. 12.        pl. 12.15     4 x 6 km dāmām

                   pl. 15.30     4 x 7,5 km kungiem

3. posms Pokļukā (Slovēnija)

17. 12                   pl. 15.30     10 km kungiem

18. 12.        pl. 15.30     7,5 km dāmām

19. 12.        pl. 12.15     12,5 km kungiem

                   pl. 14.30     10 km dāmām

20. 12.        pl. 13.00     15 km kungiem

                   pl. 15.15     12,5 km dāmām

Biomehānika un pārliecība

„Pirmo reizi pēc četriem gadiem Andrejam aprīlis un maijs bija brīvs, iepriekš viņš to izmantoja studijām un mācījās tiešām cītīgi, nu augstskola pabeigta,”  Latvijas izlases galvenais treneris Intars Berkulis sāk stāstu par to, kas šogad mūsu līderim sagatavošanās periodā bijis citādāk. „Tagad pavasari beidzot varējām izmantot šaušanas treniņiem. Tikām pie ļoti laba speciālista – Klausa Zīberta, kas savulaik trenējis Vācijas izlasi, bet vēl nesen palīdzēja Pasaules kausa un Soču olimpisko spēļu virsotnēs uzkāpt Darjai Domračevai. Ar Andreju sen jau cerējām uz iespēju pamācīties pie viņa. Zīberts nav tikai šaušanas treneris, viņš ir biatlona šaušanas treneris, kas pats šajā sporta veidā pudiem sāls apēdis, kļūstot gan par Pasaules kausa izcīņas, gan olimpisko spēļu laureātu.

Abās šaušanas pozīcijās, jo īpaši stāvus, tika mainītas būtiskas biomehāniskas nianses. Daudzi locītavu leņķi nebija īsti pareizi. Ārēji likās, ka viss ir, kā vajag. Bet izrādījās, ne gluži. To mainīt bija smags darbs, pa astoņām stundām dienā. Vienlaikus tika vairota psiholoģiskā pārliecība. Viens ir būt precīzam treniņos, otrs – Pasaules kausa izcīņā.

Citādi strādāts ierastajā ritmā. Noslogojums liels, nometnēs darba apjoms izpildīts bez atlaidēm. Vienīgi žēl, ka netikām pie Zīberta rudenī. Sezonai savi mērķi mums ir, tie nav zemi, bet par tiem mēs skaļi nerunājam.”

Starp citu, pasaules čempionāts šogad marta sākumā notiek gandrīz tepat – Oslo. Bet Eiropas čempionāts, kas ieguvis pilnvērtīgu elites statusu, jo tam vairs nav vecuma ierobežojumu – februāra beigās Tjumeņā. To būs gandrīz neiespējami savienot ar Pasaules kausa izcīņas 7. un 8. kārtu, kas šogas risināsies Ziemeļamerikā.

Arī Siguldā uz slēpēm jau iespējams gatavoties Latvijas biatlona 56. sezonai

Jā, tieši Sigulda ir pirmā vieta Latvijā, kur šosezon uzsākti slēpošanas treniņi. Tam par apliecinājumu publicējam mūsu aktīvā veterāna žurnāla "Sports" galvenā redaktora Daiņa Caunes pašfoto pēc pirmā sniega treniņa 26. novembrī Siguldas sporta un aktīvās atpūtas centrā.

Asaris peldbiksēs

Tālajā 1968. gada vasarā pašā jūlija tveicē kopā ar vēl dažiem Latvijas jaunajiem biatlonistiem devos uz Vissavienības arodbiedrību sporta biedrību izlases (bija arī tāds veidojums) treniņnometni Ukrainas pilsētā Sumos.  No Rīgas ar IL18 aizlidojām uz Harkovu, tad, lai nokļūtu 200 km attālajā galamērķī,  pārsēdāmies slavenajā AN2. Karstajā saulē virs stepju plašumiem mazais lidaparāts mūs izšūpoja līdz nelabumam. Bija bezgala patīkami atkal nostāties uz zemes...

Treniņnometnē pulcējās vairāk nekā 30 dalībnieki no Savienības dažādām vietām. Lielākā daļa bija jau nobrieduši biatlonisti. Mums junioriem nekādas atlaides treniņu procesā netika piemērotas. Katru otro dienu devāmies 30 – 40 km garajos izturības pārgājienos. Piecpadsmit, divdesmit minūšu skrējiens mijās ar piecu minūšu intensīvu soļošanu atpūtai. Un tā treniņš turpinājās vairākas stundas. 

Saulainā rītā, kas solīja vēlāk pamatīgu karstumu, pēc brokastīm  devāmies kārtējā „pārgājienā”. Virzījāmies gar upes krastu, kas Sumus dalīja divās daļās gluži kā Daugava Rīgu vai Visla Varšavu. Rakstot šīs rindas, upes nosaukumu neatcerējos. Talkā nāca Google Maps, kas vēsta, ka šo upi sauc Psela.

Kad bijām jau divas stundas skrējuši, pārupē  ieraudzījām milzīgus dārzus. Mūsos radās neatvairāma velme nobaudīt sulīgos, saldos Ukrainas ķiršus, kas likās teju ar roku sasniedzami. Tika vienbalsīgi nolemts pārpeldēt šo nieka ūdens šķērsli un atceļu veikt pa otru krastu.  Peldējām pa pliko ar vienu roku. Otrā turējām krosenes un sporta tērpu, mēģinot to visu saglabāt sausu. Lielākajai daļai puišu tas izdevās. Arī  manas kedas un īsās sporta bikses, ko tagad varētu saukt par šortiem, nebija samirkušas. Bet... nekur nevārēju atrast savas peldbikses... Sāku apjautāties vai kāds nav redzējis. Bet nekā. Manas glaunās zilās ar baltām strīpam rotātās  peldenes bija aizskalojusi Pselas straume.

Nekāda lielā nelaime jau nebijas. Sporta bikses labi nosedza visu to ķermeņa daļu, kas nebija domāta publiskai izrādīšanai. Pēc negausīgas ķiršu saēšanās, atceļš gan likās daudz grūtāks nekā sākumā varēja domāt. Viss tomēr beidzās labi – varbūt vienīgi kādu lieku reizi  nācās apmeklēt zaļo tualeti.

Pēc diviem gadiem Urālu piekalnē Jekaterinburgā (toreiz Sverdlovskā)  satieku kādu Sumu nometnes dalībnieku. Sasveicinājies viņš pārjautā kāpēc arī es pagājušajā vasarā nebiju nometnē Sumos? Saku, ka mani iesauca armijā un tagad esmu citā sporta biedrībā. Bet šis tā šķelmīgi paskatās un noteic: „Zini, ko es pērnvasar redzēju Pselā – pašā Sumu centrā pie tilta milzīgs asaris peldēja tavās lepnajās peldbiksēs!”

Joku par šo asari man nācās uzklausīt vēl dažu labu reizi...

Latvijas biatlons līdz 1990. gadam

Beidzot izdevies izveidot nelielu grāmatiņu par Latvijas biatlona pirmsākumu un tā attīstību līdz 1990. gadam. Brošūras pamatā ir Vitolda Šūtava apkopotie rezultāti. Slīprakstā atradīsiet Jura Vingra  un dažu viņa draugu atmiņu stāstījumu.
Šajā lapā augšā pa labi ievietota grāmatiņas elektroniskā versija, kuru visi var brīvi lejuplādēt  un lasīt savos datoros, planšetēs vai telefonos.

Latvijas Bi55 ballīte nosvinēta

Atkalredzēšanās prieks bija neviltoti patiess. Biatlonistu vairākas paaudzes 17. oktobrī bija vienkopus Rīgas Mežciema pamatskolā, kur direktore ir mūsējā - viena no Latvijas sieviešu biatlona celmlauzēm Silvija Tikmere.
Veterānus sagaidīja un ar katru sasveicinājās federācijas prezidente Baiba Broka. Pasākuma svaru palielinājā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Aldoņa Vrubļevska klātbūtne. Vīņš arī pasniedza Atzinības rakstu LBV kluba prezidentam Ināram Kušķim.
Šī tikšanās reize bija arī informatīvi ļoti piesātināta. Jaunākie varēji iepazīties ar veco laiku inventāru. Visus interesēja plašā foto izstāde. Daudz uzmanības tika veltīts Priekuļu biatlona bāzes rekonstrukcijas maketiem.
Tikšanās organizēšanas stūri savās rokas turēja federācijas viceprezidents Gundars Upenieks. Viņš arī kā pasākuma vadītājs gādāja par oficiālās daļas raitu un interesantu norisi. Par apkopotās informācijas raitu un mūsdienīgu pasniegšanu gādāja ģenerālsekretārs Krišjānis Meirāns. Šo rindu autors Juris Vingris arī rūpējās par vēsturiski unformatīvo atbalstu.
Ko nu daudz te pļāpāsim, lai runā Daiņa Caunes fotogrāfijas, kas patiesās emocijas parāda daudz labāk nekā rakstītie vārdi.

Glabājiet pirkumu čekus!

Es Dominas Prismā aprīlī nopirku Halti krosenes. Divu mēnešu laikā tās abas saplīsa.  Diemžēl čeks bija kopā ar pārtikas pirkumu un es to nesaglabāju. Info meitenes manu pirkumu atrada pēc  klienta kartes datiem. Tomēr,  pēc konsultācijas ar vadību, paziņoja, ka bez čeka nevar apavus apmainīt.

Vai tiešām tā ir? Manu pirkumu taču atrada pēc manas klienta kartes. Līdz šim biju labākās domās par Prismu. Ja mūsdienu digitālajā laikmetā čeks ir galvenais pierādījums, tad es saprotu, ka tas ir ērts veids kā tirgotāji var atkratīties no pircējiem, kuriem gadījusies nekvalitatīva prece.

Sagadīšanās 2...

Lasām portālos, skatāmies TV, klausāmies radio kā no Latvijas Avīzes padzen tās izveidotāju Voldemāru Krustiņu. Saņemu ziņu no draugiem Cēsīs - Priekuļu biatlona centra ilggadējo vadītāju Gunāru Dumbri patriec no sava radījuma uz neatgriešanos. Es šodien iemēģināju skrituļslēpes Uzvaras parka trasītē - man pārtrūka rokas siksiņa nūjai un es devos uz nomu ar lūgumu vai nevarētu uz pusstundu daut citu nūju. Jā, man teica, var izīrēt. Saku, man nav tie centi pie rokas, varbūt maksāšu kad nodošu, jo nauda mašīnā. Man atbild - tā nevar - maizīti veikalā arī jums nedod bez naudas. Pa priekšu naudiņu, tad nūjas.
Es uzmetu lūpu, iesēdos savā golfiņā, aizbraucu uz netālo Vasaras ielu un mājās paņēmu citas nūjas. Braucot domāju, kas visus šos gadījumus vieno.Sapratu -  mēs esam pensionāri, veci. Mūs nobīda malā mūsu dēli un jaunais laiks. Nežēlīgs un naivs.  Vēsturiski pēc dažiem mirkļiem viss tas pats  notiks ar šodienas diženajiem.

Sagadīšanās...

Dodos rīta pastaigā ar savu sparingpartneri bīgleni Strīpu. Eju gar atstāto, tukšo Preses nama daudzstāveni. Kādreiz biju iekšā - no sākuma līdz beigām. Padomijas murgs. Bet... pats biju jauns un dzīvoju to dzīvi kāda nu bija.
Tālak eju pa Ganību dambi dziļāk Ķīpsalā - gribas redzēt vai ir vēl kas palicis no slavenajām zaļajām  durvīm - Preses nama iemītnieku iecienītā šņabja veika.
Redzu kādu pazīstamu, škiet neapdzīvotu koka māju. Domāju, vai tikai te nedzīvoja sporta ārsts Āris Aivars. Pārslēdzu domas atpakaļ uz zaļajām durvīm, te tām vajadzēja būt... Bet nekā, priekšā lepna jaunbūve. Tagad šņabis katrā benzīntankā.
Tālāk dodos uz Zunda kanāla pusi. Ķīpsalas kompleksā pulcējas publika - tur izstāde, kas veltīta veselībai. Noderīgi. Izvēlos kādu šķērsielu iepretīm gājēju tiltiņām pāri kanālam. Pretīm brauc auto ar Dinamo emblēmu uz durvīm. Ieskatos, pie stūres Āris Aivars. Ķīpsalas sagadīšanās.

Neliels kopsavilkums par aizvadītajām biatlona sacensībām

Neliels kopsavilkums par aizvadītajām biatlona sacensībām Autors Andis Pušņakovs    Ceturtdiena, 09 aprīlis 2015 12:25 Izcīnītās individuālās medaļas Zelts Sudrabs Bronza Kopā Somija 20 11 12 43 Krievija 5 12 3 20 Vācija 2 1 3 Norvēģija 1 1 2 Latvija 2 4 6 ASV 1 1 Lielbritānija 1 2 3

Noslēdzās galvenās biatlona veterānu sacensības Autors Andis Pušņakovs    Ceturtdiena, 02 aprīlis 2015 10:01 Vēl viena biatlona sezona ir aizritējusi un kā pēdējās sacensības biatlona veterāniem bija 18-tais Pasaules biatlona veterānu čempionāts, kas norisinājās ierastajā Kontiolahti biatlona stadionā no 25-29. martam. Kopumā uz sacensībām bija pieteikušies sportisti no vienpadsmit valstīm kā: Austrālija – 1 Čehija – 1  Igaunija – 3 Lielbritānija – 6 Itālija – 2 Norvēģija – 2 Vācija – 3  ASV – 3 Krievija – 54 Somija – 66 Latvija – 11 Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 02 aprīlis 2015 17:04 Lasīt tālāk...

Talsenieki godam pārstāv Latviju Pasaules čempionātā veterāniem biatlonā

08-04-2015

No 25. līdz 29. martam Somijā, Kontiolahti, notika 18. Pasaules Čempionāts veterāniem biatlonā. Talsu novadu šogad pārstāvēja trīs sportisti: Jānis un Gatis Neimaņi un Arkādijs Reimanis. Kopumā bija pārstāvētas 11 valstis, no kurām Latvija ar 11 dalībniekiem bija trešā kuplākā.
Biatlona stadionā vēl valdīja pirms nedēļas šeit notikušā Pasaules Čempionāta biatlonā aura. Laika apstākļi bija mainīgi, sprintā bija ziemīgs un saulains, stafetē nācās izbaudīt brāzmainu vēju, savukārt pēdējā – individuālā - distance bija jāmēro, baudot pavasarīgu lietutiņu.
Talsu sportisti izcīnīja šādas vietas:
Sprints 6 km J. Neimanis (M50) – 3. vieta; G. Neimanis (M45) – 22. vieta; A. Reimanis (M40) – 20. vieta.
Stafete 3*6 km Latvija 2 - J. Neimanis / G. Neimanis (M45-54) – 10. vieta; Latvija 1 – A. Reimanis (M35-44) – 9. vieta.
Biatlons 10 km J. Neimanis (M50) – 3. vieta; G. Neimanis (M45) – 16. vieta; A. Reimanis (M40) -17. vieta.

No Talsu novada sportistiem sevi vislabāk apliecināja J. Neimanis, kurš pirms trīs gadiem izcīnītā zelta „medaļu pauzes” spēja izcīnīt divas bronzas medaļas. Gata pārstāvētajā (M45) grupā šogad bija pieteikti visvairāk dalībnieku - 34. Komandas biedri par Gati lika lielas cerības, taču, nespēdams sakārtot domas par šaušanu un spriedzi, viņš pieļāva virkni bērnišķīgu kļūdu, kas neļāva izcīnīt augstvērtīgākas vietas. Sportā gadās visādi, arī kaut negatīva pieredze, tomēr tā ir pieredze. Arkādijs šogad bija izvirzījis sev mērķi uzlabot personīgo slēpošanas ātrumu, kas viņam arī izdevās, diemžēl strauji pasliktinājās šaušanas precizitāte.
Prieks, ka pēc kārtējās „zaļās ziemas” spējām saglabāt konkurētspējīgu soli distancē ar vadošajiem sportistiem savās grupās. Interesantu pieredzi nācās piedzīvot stafetē. Pūta spēcīgs, brāzmains vējš, kas lika ap 90% komandu ieslēpot soda aplī. Jāpiebilst, ka vadošie elites biatlonisti izmanto speciālus trenažierus šaušanas treniņam vējā, Latvijā gan tādi vēl masveidā nav pieejami. Arkādijam savā (M40) grupā bija iespēja salīdzināt spēkus ar 49 reizes uz Pasaules kausa pjedestāla uzkāpušo Sergeju Rožkovu no Krievijas, kurš par slēpju meistaru bija ataicinājis ne mazāk biatlona aprindās pazīstamo Vladimiru Dračevu. Rožkovam neizdevās izcīnīt individuālo medaļu, taču Latvijas pārstāvjiem kopumā izdevās izcīnīt divas sudraba un četras bronzas, kā arī zeltu sieviešu stafetē.

Paldies mūsu atbalstītājiem: Talsu novada pašvaldībai un Sporta nodaļai par dalības maksas līdzfinansējumu; Talsu novada Sporta skolas vadībai un treneriem par palīdzību sagatavošanās posmā; A.Kalniņam par iespēju trenēties Kamparkalnā. Esam atvērti arī citiem atbalstītājiem, jo nav noslēpums, ka biatlons, kā jebkurš elitārs sporta veids, ir dārgs. Sezona ir noslēgusies, ar pavasarīgu skatu raugāmies nākotnē. Tradicionāli plānojam piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atklātajos čempionātos un kausos vasaras biatlonā, pārstāvot savas vecuma grupas.
Visi rezultāti, informācija un foto šeit:
www.biathlon-kontiolahti.fi/masters
www.facebook.com/Biathlonmasters
http://failiem.lv/u/epdriku
Raksta autors


Gatis Neimanis

Ināram Kušķim 75!

Latvijas Biatlona veterānu kluba prezidends Inārs Kušķis vai kā dažkārt gribētos teikt - cilvēks ar kaklasaiti vienmēr, atskatās uz dzīves 75 gadu veikumu.
 Neticami. Vai tiešām tik daudz? Šķiet, vēl pavisam nesen kopā startējām biatlona mačos. Sešdesmito  beigās, būdams zaļš iesācējs, ar apbrīnu vēroju jau toreiz pieredzējušo Ināru, kurš ātri slēpoja,gan precīzi šāva tā, ka mums jaunajiem likās nepārspējams...Un vakaros Kušķa stāsti par pieredzēto un piedzīvoto daudziem labi iespiedās atmiņā.
 Dzīves līkloči  vai visi saistīti ar distanču slēpošanu, biatlonu, pasniedzēja darbu mūsu Fizkultūras institūtā, rosīšanos Latvijas sporta organizācijās. Arī šobrīd Inārs līdzās biatlonu veterānu klubam, darbojas  Latvijas sporta veterānu savienībā un vienmēr ir klātesošs sportam svarīgākajos notikumos.
Sveicu jubilāru un uzdrīkstos domāt, ka maniem vislabākajiem novēlējumiem pievienojas visi Latvijas slēpojošie sportisti un sporta organizatoru, treneru,pedagogu saime.
Lai puto!